Vienmēr esmu baidījusies no šādām vietām. Viss tik kluss un nav iespējas ieritināties siltā segā ar savu tējas krūzīti rokās, lai nodotos zināšanu uzņemšanas procesam. Te cilvēki ieslēdzās savās pasaulītēs un cenšas izpatikt paši sev un citiem apstrādājot, uzkrājot un šķirojot informāciju.
Pati brīnos, ka tiešām šeit esmu nonākusi. Bet mājās nesanāk. Bakalaura darbs nerakstās. Turklāt atkal jau saprotu, ka ir tik daudz neizdarītā un tik daudz noslinkotu stundu, ka kauns metās.
Šodien uzzināju, ka nākošo 2dien zinātniskā konference. Dalība - obligāta. Nu neko. Būs trīs svarīgas prezentācijas 5 dienu laikā. Tās pārējās divas jau senāk zināju.
Prakses aizstāvēšana - sāk likties, ka šis nekad nebeigsies. Turklāt tikai 4dien uzzināju, ka vēl šis tas jālabo. Itkā nekas daudz, bet piņķerīgi.
Apaļā galda diskusijas arī vēl jānovada un šis tas jāprezentē. Vispār šis man tā kā iet pie sirds, bet tās citas lietas gan drusku traucē.
Šodienas secinājums. Rīgas Domē sēž tīri sakarīgas un atsaucīgas sekretāres. Prieks ar tādām runāt!
Viiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii!
Jātiek galā! Kaut kā!
Mmmmm... tiko saņēmu e-pastu par dizaina programmu treniņiem! Tagad arī es varēšu PhotoShopot, Corelot un Illustratorot! Zīmēsim un taisīsim prezentācijas uz nebēdu! Wiiiiiihaaaaaa!
Sajutu izsalkumu! Sen nebiju tā jutusies!:D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru