saule

Biju Turcijā! Vai patika? Un kā vēl!

Atzīšos dodoties turp bija nedaudz bail no turkiem, bet viedoklis mainījās, kad iepazinu šos tuvāk. Iepriekš pazinu dažus uzmācīgus, kaitinošus un nepārāk patīkamus turkus, bet nu esmu ieguvusi dažus labus draugus! Liela daļa gan nerunā pārāk labā angļu valodā, bet tad gandrīz nemaz arī netraucēja!

Vispār ārzemju studenti ir forši... Visi, nu gandrīz! ;) Spāņi īpaši izceļas ar valodu "zināšanām"! Viens runā perfekti, otrs - tā ka dažreiz jāpārprasa, trešais - tikai spāniski!:D Sākumā it kā centās draudzēties angliski, bet aizbrauca cilvēkam jumts, sāka veidzot sarunas tikai spāniski, turklāt, nepievērsdams uzmanību citu iebildumiem, veidoja pilnīgi normālas sarunas, nejuzdamies dīvaini, ka neviens, izņemot spāņus, viņu nesaprot!:D

Turku dejas - vieglas! Nu vismaz priekš manis. Cilvēki tik brīnās...

Gribu atpakaļ Turcijas sauli... Latvijas lietus nomāc!

nakts murgi

Man bija bail. Man ir bail. Vai būs?

Vai pasaulei vajadzīgi arī vājie, tie kam patīk darīt "neko"? Nav runa par tiem, kas grib bet nespēj, nevar, var bet nezina kā utt. Kā lai tiek pāri saviem kompleksiem? Nav jau viņu daudz, bet tie kas ir siastīti ar gribasspēka trūkumu.. un bailēm.. Bailēm no nezināmā! Piemēram, vakar, zvanīja draudzene, esot jārīko kaut kāds pasākums. Un teica, ka kāda cita skuķene, kurai izklāstīta doma diezgan ātri izdomājusi, ka tas ir bezjēdzīgi, kam tas vajadzīgs, nu nejau tā ka vispār nav vajadzīgs, bet kāpēc pašam ar tādām lietām vispār ķēpāties?!? Attieksme, nevēlēšanās smērēt rokas un piepūlēt smadzenes. Bet man gribās. Bet kur lai rauj to pārliecību par sevi un spēju novest visu līdz galam. Arī ticība cilvēkiem nenāktu par ļaunu. Slinkum, ej prom, tinies un neatgriezies!!! Kā lai attīsta iztēli līdz tādai pakāpei, ka var izdarīt brīnumlietas?

Kā? Dodiet atbildi, uzklausīšu visus ietekumus. Un arī veidus kā tos izpildīt.

konči

Divi tautiņu koncerti divās nedēļās! Sava veida rekords. Un arī neliels šoks! Ierasto trīs stundu vietā tikai pusotra!!! Bieži tā negadās.

Šorīt telefona zvans izrāva mani no gultas jau desmitos. Rrrrrrrrrrrrrrrrrr... Kāpēc vispār cilvēki tik agrā rītā, jau vazājas pa pasauli... Neatceros kad pēdējo reizi agrāk par 10tiem acis pavirināju!:D Ā, nē, kļūda! Piektdien, t.i. pirms trīs dienām!

pazudusī realitāte

Jēeeeee! Biļetes kabatā! Turcija, gaidi mani!

Pēc 27 min jāiziet no mājas, bet realitātes zudums lasot "Twilight" sāgas trešo daļu "Eclipse" pilnīgi nodalījis mani no īstās dzīves arī vasara ar visu sesiju, kad praktiski nekas nav jādara, dara savu. Jeb kas liekas palēnināts, iespējams nenoticis, dīvains. Vai tā vēl būs ilgi? Ir vēl ceturtā daļa un puspabeigta piektā...

Nestrādāju, bet vajadzētu. Tikai izklaides. Rrrrrrrrrrrrrr, dusmas pašai uz sevi!

Jāpiespiež sevi mainīties, uz labo pusi...tikai kā..

gribu

Šodien saņēmu apstiprinājumu uz vasaras kursiem Stambulā...sasodīts, kāpēc viņi mani apstiprināja!!! Tagad gribu braukt, bet ir šķēršļi. Pirmais un svarīgākais - nav naudas, jāmaksā gan tikai par lidmašīnas biļeti, bet kur lai izrauj liekus 120 Ls?!? Otrs tur tāpat jau būs pārāk daudz latviešu meiteņu. Ar mani kopā būtu trīs turklāt viena no tām Māra, bet foršāk jau ir būt vienīgajam no savas valsts... Vēl jau arī.. ai neko...

Nu nezinu.. ir jau arī tā otra, labā puse. Neesmu bijusi Turcijā, turklāt sola lekcijas jūrā starp kontinentiem. Ļoti interesē tēma - skatuves dizains, projektēšana iekļaujot arī tādu lietu kā akustika. Tiešām ļoti interesē...

Ja kāds apmaksātu biļeti, tad gan nevilcinātos un brauktu.. cerība mirst pēdējā...

Jau visu dienu šī doma neliek mieru, sāku pat kārtot māju, jo pamācīties gan šī gan vienkārši slinkuma dēļ nespēju!

Jā, par slinkumu! Jāsaka se: "Beidz slinkot!"

Tīri vai zinu diezgan daudz lietu, kuras varētu paveikt, bet kāpēc nedaru?!? Tas atrisinātu arī citas problēmas.

"Dari!" 

"Ok! Darīšu." :)

atskaite

Bija mēģis. Ātrs un patizls. Mūsu cienījamais mākslinieciskais vadītājs, izrādot savu mākslinieka būtību, kavēj nepajokam. Viss ievikās. Arī pats koncis. 3.5 h nav joka lieta. Problēmas ar mūsu priekšnesuma disku. Nav samiksēts. Papusei to izdarīja uz vietas. Nav tādā formātā kā vajag. Atskaļots ar citu aparatūru. Pātrūkst jau priekšnesuma pirmajā minūtē. Neapmulstam. Vismaz ne tā, lai pilnībā pārtrauktu. Turpinam. Pārsteigums ~4ajā minūtē atkal dancājam ar mūziku. Viss jau bija labi tikai varēja būt labāk...

Koncerts beidzies. Skatītāji nomocīti. Nebraucu mājās. Apciemoju Annu un pirmoreiz ieragu leģendāro (darbojas pāris mēnešus) bāru "Piens". Smuki jau i. Tur arī sagaidu savu 22o dzimšanas dienu. Lūk tā...

 

svētdiena

Izlasīju, ka svētdiena laba diena, kad piedzimt! Šie cilvēki ļoti apdāvināti, daudz talantu un spēju.

Pati esmu dzimusi pirms 22 gadiem svētdienā, Māmiņdienā. Tā kā Māmiņdiena ik gadu ir svētdienā, tad šāda sakritība manai dzimšanasdienai nav pārāk bieža, bet šogad atkal ir tas liktenīgais gads. 

Izlasīju vēl kaut ko. Bieži tiek kas dzimuši svētdienā sava talanta dēļ paliek sasodīti slinki un neko savā dzīvē nesasniedz.

Nu ziniet, šitā nevarēs!!! Jāsāk savu slinkumu ierobežot. Turklāt ļoti! Es savā dzīvē sasniegšu visu ko vēlos!!!!!!!!!!!!!!!! Nopietni! 

Apzinos savus talantus un vēl vairāk vājības... Kā viņas izmantot vislabāk? Hmmm... Tas laikam būs manas dzīves lielākais izaicinājums.

studenti cīnās

Par ko? Par to ko visi? Krīzes apstākļos visas nozares brēc pēc naudas, katram sava nozare savarīgāka un, ja godīgi, taisnība ir visiem. 

Ceru, ka man pietiks prāta nekad neiesaistīties politikā. Jo, lai arī cik mantkārīgi, slinki vai kādi nu vēl viņi būtu, tādu sabiedrības spiedienu laikam nevarētu izturēt. 

Neko no politikas un makroekonomiskiem procesiem nesaprotu. Pēdējā laikā, katru reizi klausoties ziņas, uzzinu jaunus faktus un metodes no politiķu puses kā pārvarēt krīzi, lielākā daļa absolūti nepopulāri lēmumi. Sākumā arī es nespēju pieņemt gandrīz nevienu no tiem, bet tad izrādās, ka gandrīz nekur pasaulē ne izglītībai, ne veselības aprūpei netiek tērēts tik daudz naudas (% no budžeta līdzekļiem) no valsts puses kā Latvijā! Tas nu lika piebremzēt sašutumu... Protams, tas, ka tik daudz tiek tērēts ir pilnīgi nemākulīga valsts vadīšana. Lieki tērēti līdzekļi, neefektīvi darbojoties. Naudu, kur varētu ieguldīt kaut vai uzņēmējdarbībā, lai attīstītu ražošanu, kas ir valsts attīstības garants, valdība praktiski "izsviedusi misenē".  

Ja, kaut ko saprastu no tā visa, drošvien iesaistītos un palīdzētu, bet nesaprotu... Tāpēc piedalījos studentu gājienā, lai drusku pakutinātu mūsu valsts vareno sirdsapziņu un izpildītu savu pilsoņa/studenta pienākumu parādīt īsto situāciju. Kā tad savādāk viņi, kas ievēlēti, lai uzzina par to ko domā parastā tauta.. 

Nekad vairs sevi nesaukšu par parasto tautu. Šī bija pēdējā reize, cerams. Esmu īpaša! :D 

Vispār studentu gājiens bija tiešām jauks. Kopīgi padziedājām, izbļāvām balsis ar saukļiem un citām sāpēm. Žēl tikai, ka beigās tik vienkārši beidzās. Katrā ziņā bija interesanti. 

rakstītais vārds

Runā, ka rakstītais vārds materializējas ātrāk!

Nu tad paredzu savu nākotni rožainu! Naudas netrūkst, mīlestības arī, esmu palikusi skaistāka tieši tādā veidā kā vēlos, apkārt smaidīgi, draudzīgi, saprotoši cilvēki uz kuru pleca paraudāt, kuriem palīdzēt un ar kuriem kopā priecāties. Tuvā un tālā nākotne diezgan līdzīga! Tikai pieredze atšķirīga! :)

Skaistums un smaids glābs pasauli!!!

Fiziski jūtos smagi, tāds nogurums! Bet patīkami, tas kustības nevis kāda nejauka iemesla pēc... 

Dvēsele šādos brīžos lido! Cik tālu? Nav ne robežu, ne šķēršļu, tikai bauda, kuras nekad nepietiek...

Kādam nav melna kleita? Vajag!

7 nāves grēki

7 nāves grēki:
# mantkārība,
# skaudība,
# naids,
# lepnums,
# rijība,
# iekāre,
# slinkums.

Divi no tiem man piemīt pilnībā. Apslāpēšana neiespējama vai ļoti sarežģīta.

Vienu iespējams ierobežot, vismaz neizrādīt apkārtējiem.

Viens, manuprāt, pat vēlams (pārmērības vienmēr kaitīgas), netaisos īpaši apslāpēt. Vismaz ne tagad, jaunībā.

Trīs man piemīt pilnīgi veselīgās, cilvēcīgās devās. Iespējams varētu pat vairāk.

bbb

Bailes no kaut kā nezināma vienmēr nospiedušas cilvēku prātus! Jumts aizbruc...

Negribu tā!

no sleeping

Tikko pamodos! 

Skola izpalika!

Universitātes privilēģija - nav obligātais apmeklējums! Kaut gan varētu jau vairāk spiest kaut ko darīt! Krietni vairāk. Savādāk slinkojam uz nebēdu...

Atpakaļ pie gulēšanas! Vakar gadījās 40 stundu negulēšanas maratons! Viss jau būtu labi, bet iet uz mēģinājumu (kontrolstundu), kad naktī nav aizvērta neviena acs, nav prāta darbs! Bet nebiju vienīgā nespējniece :D Baletu kaut kā vēl izvilkām, bet laikmetīgās dejas stundā visa grupa (bija ieradušies veseli pieci cilvēki) pilnīgi nelietojama :D Atzīmes uz iepriekšējo nodarbību rēķina ielika, bet šajā stundā vienkārši nebija par ko...

Kas tad par iemeslu... Sacensības... Baltijas un Krievijas studenti cīnās par ceļazīmi uz Eiropas sacensībām. Vakarā pilsētas centrs. Līdz gultai vienkārši netiku.

slavenība

Neminot personu un dažus citus atslēgas vārdus grūti pateikt to ko vēlos, bet mēģināt jau var. Un nepārmest, ja nesaproti par ko pie velna ir runa!;)

Pēdejās dienās viss atgādina par kādu personu. Sākot jau ar masu mēdijiem un beidzot ar pamatskolas skolotājas satikšanu. Nekas jau īpašs nekad starp mums nebija noticis, bet tik cik bija ir pietiekami, lai būtu iemesls uzvesties dīvaini. Turklāt tikai daži cilvēki zina, kas notika! Citiem nekas arī nav jāzina. Bet citreiz tik ļoti mēle niez...

Viss, kas notiek ir iemesls pasmieties pašai par sevi!!! 

Ha.. Principā neko nepateicu:D

Sena atklāsme: man patīk džeku vārdi kuri sākas ar burtu R... Topa priekšgalā: Roberts un Reinis!

sākums

mmm, patīk, kad lietas sāk noskaidroties!

turklāt vienā dienā vairākas, kur tas redzēts?