gribu

Šodien saņēmu apstiprinājumu uz vasaras kursiem Stambulā...sasodīts, kāpēc viņi mani apstiprināja!!! Tagad gribu braukt, bet ir šķēršļi. Pirmais un svarīgākais - nav naudas, jāmaksā gan tikai par lidmašīnas biļeti, bet kur lai izrauj liekus 120 Ls?!? Otrs tur tāpat jau būs pārāk daudz latviešu meiteņu. Ar mani kopā būtu trīs turklāt viena no tām Māra, bet foršāk jau ir būt vienīgajam no savas valsts... Vēl jau arī.. ai neko...

Nu nezinu.. ir jau arī tā otra, labā puse. Neesmu bijusi Turcijā, turklāt sola lekcijas jūrā starp kontinentiem. Ļoti interesē tēma - skatuves dizains, projektēšana iekļaujot arī tādu lietu kā akustika. Tiešām ļoti interesē...

Ja kāds apmaksātu biļeti, tad gan nevilcinātos un brauktu.. cerība mirst pēdējā...

Jau visu dienu šī doma neliek mieru, sāku pat kārtot māju, jo pamācīties gan šī gan vienkārši slinkuma dēļ nespēju!

Jā, par slinkumu! Jāsaka se: "Beidz slinkot!"

Tīri vai zinu diezgan daudz lietu, kuras varētu paveikt, bet kāpēc nedaru?!? Tas atrisinātu arī citas problēmas.

"Dari!" 

"Ok! Darīšu." :)

atskaite

Bija mēģis. Ātrs un patizls. Mūsu cienījamais mākslinieciskais vadītājs, izrādot savu mākslinieka būtību, kavēj nepajokam. Viss ievikās. Arī pats koncis. 3.5 h nav joka lieta. Problēmas ar mūsu priekšnesuma disku. Nav samiksēts. Papusei to izdarīja uz vietas. Nav tādā formātā kā vajag. Atskaļots ar citu aparatūru. Pātrūkst jau priekšnesuma pirmajā minūtē. Neapmulstam. Vismaz ne tā, lai pilnībā pārtrauktu. Turpinam. Pārsteigums ~4ajā minūtē atkal dancājam ar mūziku. Viss jau bija labi tikai varēja būt labāk...

Koncerts beidzies. Skatītāji nomocīti. Nebraucu mājās. Apciemoju Annu un pirmoreiz ieragu leģendāro (darbojas pāris mēnešus) bāru "Piens". Smuki jau i. Tur arī sagaidu savu 22o dzimšanas dienu. Lūk tā...

 

svētdiena

Izlasīju, ka svētdiena laba diena, kad piedzimt! Šie cilvēki ļoti apdāvināti, daudz talantu un spēju.

Pati esmu dzimusi pirms 22 gadiem svētdienā, Māmiņdienā. Tā kā Māmiņdiena ik gadu ir svētdienā, tad šāda sakritība manai dzimšanasdienai nav pārāk bieža, bet šogad atkal ir tas liktenīgais gads. 

Izlasīju vēl kaut ko. Bieži tiek kas dzimuši svētdienā sava talanta dēļ paliek sasodīti slinki un neko savā dzīvē nesasniedz.

Nu ziniet, šitā nevarēs!!! Jāsāk savu slinkumu ierobežot. Turklāt ļoti! Es savā dzīvē sasniegšu visu ko vēlos!!!!!!!!!!!!!!!! Nopietni! 

Apzinos savus talantus un vēl vairāk vājības... Kā viņas izmantot vislabāk? Hmmm... Tas laikam būs manas dzīves lielākais izaicinājums.

studenti cīnās

Par ko? Par to ko visi? Krīzes apstākļos visas nozares brēc pēc naudas, katram sava nozare savarīgāka un, ja godīgi, taisnība ir visiem. 

Ceru, ka man pietiks prāta nekad neiesaistīties politikā. Jo, lai arī cik mantkārīgi, slinki vai kādi nu vēl viņi būtu, tādu sabiedrības spiedienu laikam nevarētu izturēt. 

Neko no politikas un makroekonomiskiem procesiem nesaprotu. Pēdējā laikā, katru reizi klausoties ziņas, uzzinu jaunus faktus un metodes no politiķu puses kā pārvarēt krīzi, lielākā daļa absolūti nepopulāri lēmumi. Sākumā arī es nespēju pieņemt gandrīz nevienu no tiem, bet tad izrādās, ka gandrīz nekur pasaulē ne izglītībai, ne veselības aprūpei netiek tērēts tik daudz naudas (% no budžeta līdzekļiem) no valsts puses kā Latvijā! Tas nu lika piebremzēt sašutumu... Protams, tas, ka tik daudz tiek tērēts ir pilnīgi nemākulīga valsts vadīšana. Lieki tērēti līdzekļi, neefektīvi darbojoties. Naudu, kur varētu ieguldīt kaut vai uzņēmējdarbībā, lai attīstītu ražošanu, kas ir valsts attīstības garants, valdība praktiski "izsviedusi misenē".  

Ja, kaut ko saprastu no tā visa, drošvien iesaistītos un palīdzētu, bet nesaprotu... Tāpēc piedalījos studentu gājienā, lai drusku pakutinātu mūsu valsts vareno sirdsapziņu un izpildītu savu pilsoņa/studenta pienākumu parādīt īsto situāciju. Kā tad savādāk viņi, kas ievēlēti, lai uzzina par to ko domā parastā tauta.. 

Nekad vairs sevi nesaukšu par parasto tautu. Šī bija pēdējā reize, cerams. Esmu īpaša! :D 

Vispār studentu gājiens bija tiešām jauks. Kopīgi padziedājām, izbļāvām balsis ar saukļiem un citām sāpēm. Žēl tikai, ka beigās tik vienkārši beidzās. Katrā ziņā bija interesanti.